Viens no Kremļa mērķiem ir šķelt un vājināt Eiropas Savienību, arvien meklējot jaunas ievainojamības. Rietumiem uz šiem Krievijas centieniem būtu jāreaģē kopīgi un jāreaģē asi, jo kā apliecina vēsture, acu pievēršana uz Krievijas militārajām, politiskajām un ekonomiskajām provokācijām neko neatrisina.
Pienākot ziemai, Kremlis cenšas Eiropā uzkurināt nepatikšanas. Krievijas jaunākās mahinācijas ietver gāzes karu pret Centrālās un Austrumeiropas valstīm, migrācijas krīzi pie Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju, jaunu militāro spēku mobilizāciju pie robežas ar Ukrainu, kā arī musināšanu uz Serbu Republikas aiziešanu no Bosnijas un Hercegovinas.
Lai arī jaunākajai Krievijas kampaņai ir vairāki mērķi, tos visus vieno kopīgs virsmērķis - Kremļa vēlme vājināt Eiropas Savienību (ES) un radīt tajā šķelšanos. Tas nozīmē, ka Krievija vienlaicīgi cenšas iespējami ātri saņemt Vācijas apstiprinājumu gāzes vada projektam “Nord Stream 2”, rada traucējumus ES gāzes tirgū, lai panāktu atgriešanos pie padomju ēras parauga ilgtermiņa gāzes līgumiem, kuros gāzes cena piesaistīta naftas cenai, turpina vājināt Ukrainu un ar gāzes jautājuma starpniecību izdara spiedienu uz Moldovu, cenšoties panākt tās atteikšanos no uzņemtā kursa uz ES.